Tag Archives: anime

Japāņu pornogrāfija

Iemesli, kāpēc dzīvot Japānā ir sliktāk, nekā tas izklausās: Japānā ne anime, ne pornogrāfija, ne izvirtība nav lietas, ar ko lepojas…

Nereti gadās lasīt virsrakstus “Jocīgā Japāna 10 bildēs” vai “Japāņu pornogrāfijas īpatnības”. Var diezgan droši teikt, ka Japāna lielai daļai cilvēku saistās ar jocīgu pornogrāfiju, anime multenēm un no primitīviem aizspriedumiem brīvu sabiedrību, kurā ik uz stūra var iegādāties slaidu daiļavu mīlu un par to neizpelnīties nosodījumu ne likumiskā, ne morālā formā.

Taču tie ir meli. Daudz no tā, ko uzskata par Japānai raksturīgu savdabību, ir vienkārši pornogrāfija. Kā piemēru var minēt dažādus “realitātes šovus”, kuros dažādas daiļavas sacenšas par vietu uz kādas slavenības dzimumorgāniem. Tā ir pornogrāfija, nevis realitāte.

Tāpat kā ir pornogrāfija ar “Simpsonu” varoņiem, eksistē arī pornogrāfija, kas filmēta kādas skolas peldbaseinā vai studentu kopmītnēs. Atšķirība tāda, ka japāņu pornogrāfijas sižetus ārzemnieki mēdz uztvert kā ikdienišķu parādību.

Arī pieminētās apakšbikses tirgot jau labu laiku ir nelegāli, bet anime multenes nav ne “nacionālais lepnums”, ne “eksportprece, ar kuru lepojas”. Tās anime, kuras raida televīzijā, lielākoties ir domātas bērniem, bet anime fanus – kurus apzīmējot bieži izmanto vārdu Otaku, – lāgā necieš, tos parasti zīmējot kā vientuļus, resnus vīriešus, kuri, iespējams, vēlas apmierināt savas tieksmes ar bērniem.

Lieta tāda, ka anime kā Latvijā, tā Japānā ir vienkārši bērnu spēlītes, kam nav nekā kopīga ar nopietnu mākslu vai apbrīnojamu kultūras fenomenu. Drošs veids, kā saraudināt kādu japāni, ir sarunā par japāņu mākslu pieminēt 5 Centimetres per second vai Neon Genesis Evangelion.

Protams, ka mūsdienu Japāna ir ekscentriska valsts – ko citu var gribēt no valsts, kura no 16-18. gs. bija vairāk vai mazāk izolēta no ārpasaules? -, taču Japānas savādība tiek nemitīgi pārspīlēta, un patiesībā kulturālās atšķirības ne vienmēr ir tik patīkamas, cik tās iztēlojamies esam. Turklāt, it sevišķi ārpus Tokijas, Japāna patiesībā ir tik pat garlaicīga, cik Latvijas lauki – tikai vairāk sirmgalvju, vairāk zemestrīču.